Satura rādītājs:
- Definīcija
- Kas ir kreisā kambara hipertrofija?
- Cik izplatīta ir kreisā kambara hipertrofija (LVH)?
- Pazīmes un simptomi
- Kādas ir LVH pazīmes un simptomi?
- Kad man vajadzētu apmeklēt ārstu?
- Cēlonis
- Kas izraisa kreisā kambara hipertrofiju?
- Riska faktori
- Kas palielina manu kreisā kambara hipertrofijas risku?
- Ārstēšana
- Kā tiek diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija?
- Kā tiek ārstēta kreisā kambara hipertrofija?
- Mājas aizsardzības līdzekļi
- Kādas ir dažas dzīvesveida izmaiņas vai mājas aizsardzības līdzekļi, ko var darīt, lai ārstētu LVH?
x
Definīcija
Kas ir kreisā kambara hipertrofija?
Kreisā kambara hipertrofija vai parasti saīsināta kā LVH ir stāvoklis, kad sirds muskuļa (kambara) sienas kreisā puse ir sabiezināta vai pazīstama kā hipertrofija.
Kreisā kambara hipertrofija var rasties, reaģējot uz vairākiem apstākļiem, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu vai apstākļiem, kas liek kreisajam kambarim strādāt vairāk. Kad sirds kambari ir pārslogoti, sirds kambaru sieniņu muskuļu audi kļūst biezāki nekā parasti un pakāpeniski palielinās. Sirds muskuļa palielināšanās padara to vairs neelastīgu un galu galā neizdosies sūknēt ar atbilstošu spiedienu.
Cilvēkiem ar nekontrolētu augstu asinsspiedienu ir ļoti augsts LVH risks. LVH gadījumā ir lielāks sirdslēkmes un insulta risks neatkarīgi no asinsspiediena.
Augsta asinsspiediena ārstēšana var palīdzēt mazināt kreisā kambara hipertrofijas simptomus un var atjaunot sirds muskuļa sieniņu stāvokli.
Cik izplatīta ir kreisā kambara hipertrofija (LVH)?
Šis nosacījums ir ļoti izplatīts un parasti ietekmē vairāk sieviešu nekā vīriešu. Šī veselības problēma var rasties arī jebkura vecuma pacientiem. LVH var ārstēt, samazinot riska faktorus. Lai iegūtu vairāk informācijas, konsultējieties ar savu ārstu.
Pazīmes un simptomi
Kādas ir LVH pazīmes un simptomi?
LVH attīstība parasti notiek pakāpeniski. Jums var nebūt pieredzējušas pazīmes vai simptomi, īpaši agrīnā stadijā.
Kad LVH stāvoklis progresē, jūs varat piedzīvot:
- Grūti elpot
- Nogurums
- Sāpes krūtīs, bieži pēc fiziskas slodzes
- Ātras un sirdsklauves sajūta (sirdsklauves)
- Reibonis vai ģībonis
Var būt pazīmes un simptomi, kas nav uzskaitīti iepriekš. Ja jums ir bažas par konkrētu simptomu, konsultējieties ar ārstu.
Kad man vajadzētu apmeklēt ārstu?
Jums vajadzētu piezvanīt savam ārstam, ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem:
- Sajūta sāpes krūtīs, kas ilgst ilgāk, vairāk nekā dažas minūtes
- Viņam ir nopietnas elpošanas grūtības
- Bieža reibonis vai samaņas zudums
- Piedzīvo vieglu elpas trūkumu vai citus simptomus, piemēram, sirdsklauves
- Ja Jums ir augsts asinsspiediens vai citi apstākļi, kas palielina kreisā kambara hipertrofijas risku, jums būs jādodas pie ārsta, lai pārbaudītu savu sirdi. Pat ja jūtaties labi, jums katru gadu vai biežāk jāpārbauda asinsspiediens, ja:
- Dūmi
- Liekais svars
- Ir citi apstākļi, kas palielina augsta asinsspiediena risku
Ja jums ir kādas iepriekš minētas pazīmes vai simptomi vai kādi citi jautājumi, lūdzu, konsultējieties ar ārstu. Katra cilvēka ķermenis ir atšķirīgs, var būt arī citi simptomi, kas nav uzskaitīti. Lai ārstētu savu veselības stāvokli, vienmēr konsultējieties ar ārstu.
Cēlonis
Kas izraisa kreisā kambara hipertrofiju?
Sirds sastāv no noteiktiem muskuļiem. Tāpat kā jebkurš cits muskulis, arī jūsu sirds kļūs lielāka, ja ilgi strādājat smagi. Vairāki veselības apstākļi var likt sirdij strādāt vairāk nekā vajadzētu.
Vairāki faktori liek sirdij strādāt vairāk, proti:
- Paaugstināts asinsspiediens (hipertensija). Šis faktors ir visizplatītākais kreisā kambara hipertrofijas (LVH) cēlonis. Kad tiek diagnosticēta hipertensija, parasti ir liecības par kreisā kambara hipertrofiju.
- Aortas vārstuļa stenoze. Šī slimība ir stāvoklis, kad vārsta audi (aortas vārsts), kas atdala kreiso kambari no lielajiem asinsvadiem, atstājot sirdi (aortu), sašaurinās. Aortas vārsta sašaurināšanās liek kreisajam kambarim strādāt vairāk, lai sūknētu asinis.
- Hipertrofiska kardiomiopātija (HCM). Šis stāvoklis ir iedzimta slimība, kas rodas, kad sirds muskuļi patoloģiski sabiezē, tāpēc sirdij ir grūti sūknēt asinis.
- Sporta vingrinājumi. Ilgstoša intensīva pretestība un spēka treniņi var izraisīt sirds pielāgošanos, lai tiktu galā ar lieko slodzi. Nav skaidrs, vai šāda veida sportiskā LVH izraisa sirds muskuļa stīvumu un sirds slimības.
Riska faktori
Kas palielina manu kreisā kambara hipertrofijas risku?
Ir daudzi faktori, kas palielina cilvēka kreisā kambara hipertrofijas (LVH) risku, proti:
- Vecums. Kreisā kambara hipertrofija jeb LVH biežāk sastopama gados vecākiem cilvēkiem.
- Svars. Liekais svars palielina augsta asinsspiediena un kreisā kambara hipertrofijas risku.
- Ģimenes vēsture. Noteikti ģenētiski apstākļi ir saistīti ar hipertrofiju.
- Diabēts.
- Sacensības. Afroamerikāņiem ir lielāks LVH risks nekā baltajiem cilvēkiem ar līdzīgu asinsspiedienu.
- Dzimums. Sievietēm ar hipertensiju ir lielāks kreisā kambara hipertrofijas risks nekā vīriešiem, kuriem ir hipertensija.
Ārstēšana
Sniegtā informācija neaizstāj medicīnisko padomu. VIENMĒR konsultējieties ar savu ārstu.
Kā tiek diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija?
- Medicīniskā vēsture, ģimenes vēsture un rūpīga fiziska pārbaude, ieskaitot asinsspiediena un sirds funkcijas pārbaudi.
- Elektrokardiogramma (EKG vai EKG). Elektriskie signāli tiek ierakstīti, kad tie ceļo uz jūsu sirdi.
- Ehokardiogramma. Skaņas viļņi rada tiešus sirds attēlus. Ehokardiogramma var parādīt sabiezējušos muskuļu audus kreisajā kambara, asins plūsmu caur sirdi katrā sitienā un sirds patoloģijas, kas saistītas ar kreisā kambara hipertrofiju.
- MRI. Detalizētāku sirds skatu var izmantot, lai diagnosticētu kreisā kambara hipertrofiju (LVH).
Kā tiek ārstēta kreisā kambara hipertrofija?
Ja Jums ir LVH, ārstēšana, ko saņemat, būs atkarīga no tā, kas izraisīja LVH rašanos jums. Daži no šiem ārstēšanas veidiem, proti:
- Kontrolēt asinsspiedienu. Dzīvesveida izmaiņas un zāļu palīdzība var palīdzēt kontrolēt asinsspiedienu, lai gan ir zināms, ka daži hipertensijas medikamenti palielina LVH risku.
- Rezultātā LVH atlētiskā hipertrofija nav nepieciešama apkope. Ja jums ir šāds stāvoklis, jums jāpārtrauc vingrinājumi tikai 3-6 mēnešus. Pēc tam jums tiks veikta vēl viena EKG, lai izmērītu sirds muskuļa biezumu un redzētu, vai biezums ir samazināts.
- HCM ir reta slimība, kas jāārstē kardiologam. Ja Jums ir HCM, jums var būt nepieciešama medicīniska palīdzība vai operācija.
Ja jums ir LVH, ir svarīgi saņemt pareizu ārstēšanu. Pat ja stāvoklis ir atrisināts, jums ir sirds mazspējas risks. Ārstēšanas plāna ievērošana un ieteikto ārstu apmeklēšana var palīdzēt samazināt risku.
Mājas aizsardzības līdzekļi
Kādas ir dažas dzīvesveida izmaiņas vai mājas aizsardzības līdzekļi, ko var darīt, lai ārstētu LVH?
Šeit ir dzīvesveida un mājas aizsardzības līdzekļi, kas var palīdzēt tikt galā ar LVH.
- Svara zudums. Kreisā kambara hipertrofija ir izplatīta cilvēkiem ar aptaukošanos neatkarīgi no asinsspiediena. Lai to panāktu, ir svarīgi saglabāt savu ideālo ķermeņa svaru.
- Ierobežojiet sāli pārtikā. Pārāk daudz sāls var paaugstināt asinsspiedienu.
- Ierobežojiet alkohola lietošanu. Alkohols var arī paaugstināt asinsspiedienu, īpaši, ja to lieto lielā daudzumā.
- Regulāri vingrinājumi. Jautājiet savam ārstam, ja jums ir jāierobežo noteiktas fiziskās aktivitātes, piemēram, svaru celšana, kas īslaicīgi var paaugstināt asinsspiedienu.
Konsultējieties ar savu ārstu, lai iegūtu vislabāko risinājumu un pilnīgāku paskaidrojumu par savu veselības stāvokli.