Satura rādītājs:
- Ko nozīmē muskuļu sasprindzinājums vai spastika?
- Kāda ir spastika?
- Ko darīt, lai tiktu galā ar spastismu?
- Vai ir kādi jaunākie pētījumi par spastiskuma vai muskuļu sasprindzinājuma atjaunošanos?
- Kā es varu izdzīvot, ja piedzīvoju spastiskumu?
- Ko tur atcerēties?
Muskuļu spriedze, aka spastika, ir viena no komplikācijām, kas bieži rodas pēc insulta. Parasti muskuļu sasprindzinājums rodas mēnešus vai pat gadus pēc insulta, un tas kļūs izteiktāks, atgūstoties. Muskuļu spriedze ir diezgan sarežģīta un ir nepatīkama problēma insulta slimniekiem, taču ir vairāki risinājumi, kā to kontrolēt.
Ko nozīmē muskuļu sasprindzinājums vai spastika?
Muskuļi, kas jūtas stīvi, saspringti, nekustīgi un neelastīgi, ir pazīstami kā muskuļu sasprindzinājums vai spastika.
Pēc insulta rokas, kājas vai pat seja piedzīvos paralīzi. Šī paralīze rodas tāpēc, ka insulta slimnieki nespēj kontrolēt muskuļu kustības. Tomēr bieži pēc insulta muskuļu vājums rodas stīvā vai saspringtā stāvoklī un padara cietēju neērtu.
Ir gadījumi, kad cietējs joprojām var kustināt muskuļus, ja spastiskuma līmenis ir viegls, bet rezultātā radusies kustība ir pat haotiska un nedabiska. Apskatot to, jūs varat redzēt, ka muskuļi atrodas neparastā stāvoklī vai ir saliekti miera stāvoklī.
Kāda ir spastika?
Bieži vien muskuļu stīvuma un vājuma sajūta slimniekam liek justies, ka viņi pārvietojas ļoti lēni vai it kā viņiem būtu liela slodze uz muskuļiem. Dažreiz muskuļi jutīsies sāpīgi, kad viņi atpūšas vai pārvietojas. Piemēram, ja cilvēkam rokās ir spastika, visticamāk, viņš izjūt muskuļu sasprindzinājumu rokās vai apkārtējās vietās, ieskaitot kaklu vai muguru. Parasti slimnieki pēc insulta nevar uzreiz sajust sāpes muskuļu sasprindzinājuma dēļ, bet apkārtnes muskuļi pēc vairāku mēnešu muskuļu sasprindzinājuma jutīsies sāpīgi.
Ko darīt, lai tiktu galā ar spastismu?
Vienmēr pārliecinieties, ka regulāri vingrojat, lai novērstu muskuļu sasprindzinājuma atkārtošanos. Dažreiz cietušajam var būt nepieciešama citu palīdzība, lai pārvietotos. Fizikālā terapija un regulāri mājas vingrinājumi var palīdzēt samazināt muskuļu sasprindzinājumu vai spastiskumu.
Daudzi slimnieki, kas cieš no spastikas, sūdzas par sarežģītu un neērtu fizikālo terapiju tās sākumstadijā, taču laika gaitā ir pierādīts, ka tā izliek elastīgus muskuļus.
Recepšu medikamenti, kas atslābina muskuļu sasprindzinājumu, var būt noderīgi, ja ar terapiju un vingrinājumiem nepietiek, lai mazinātu spastiskumu. Daži cilvēki nespēj lietot muskuļu relaksantus tādu blakusparādību dēļ kā nogurums un reibonis.
Citas ārstēšanas iespējas, lai mazinātu spastiskumu, ir muskuļu relaksantu vai botulīna toksīna injekcijas. Šīs injicējamās zāles var darboties dažiem cilvēkiem, taču ne visiem, un bieži šāda veida ārstēšana ir jāatkārto noteiktos intervālos, jo zāļu iedarbība pēc kāda laika izzūd.
Vai ir kādi jaunākie pētījumi par spastiskuma vai muskuļu sasprindzinājuma atjaunošanos?
Zinātniski pētījumi ir pierādījuši, ka spastiskumu faktiski var izārstēt. Kopumā šķiet, ka, atjaunojoties spastikai, ir pierādījumi, ka aktivitāte smadzeņu skartajā smadzeņu daļā arī sāk atjaunoties. Tādējādi muskuļu spastiskuma ietekmē vingrinājumi ir viens no daudzajiem veidiem, kā palīdzēt smadzeņu audiem atjaunoties pēc insulta.
Kā es varu izdzīvot, ja piedzīvoju spastiskumu?
Spastiskums patiešām padara slimniekus neērti un dažreiz sāpīgus. Ja Jums rodas simptomi, kas izraisa spastiskumu, ir svarīgi zināt, ka ir risinājums, un jums nav jāuztraucas.
Vēl svarīgāk, ja jūs atstājat spastiskumu ilgstoši neārstētu, stīvie muskuļi kļūs stingrāki. Laika gaitā tas apgrūtinās pārvietošanos, izraisot invaliditāti un ciklu, kas apgrūtina insulta atjaunošanos.
Ko tur atcerēties?
Ja domājat, ka saskaras ar muskuļu sasprindzinājumu vai spastiskumu, konsultējieties ar savu ārstu vai fizioterapeitu par pareizu spastiskuma simptomu ārstēšanu. Parasti medicīniska ārstēšana vai fizikālā terapija nav pietiekama, lai nodrošinātu maksimālu rezultātu, tāpēc nepieciešama nepārtraukta terapija.
