Psihoterapija: definīcija, ieguvumi, procedūras utt. & Bull; sveiks, vesels

Psihoterapijas definīcija

Kas ir psihoterapija?

Psihoterapija, kas pazīstama arī kā sarunu terapija vai psiholoģiskā terapija, ir metode, ko parasti izmanto dažādu psihisku traucējumu un emocionālu problēmu ārstēšanai. Šo metodi piešķir profesionāls terapeits, kas specializējas garīgajā veselībā, piemēram, psihologs vai psihiatrs.

Izmantojot šo terapiju, terapeits identificēs un mainīs jūsu jūtas, emocijas un noskaņojumu, domas un uzvedību, kas kairina un izraisa depresiju. Jūsu terapeits arī palīdzēs jums uzzināt, kā kontrolēt savu dzīvi un veselīgāk un efektīvāk rīkoties izaicinošās situācijās.

Šādā veidā jūs varat uzlabot savu pašsajūtu un iegūt jaunas prasmes un ieradumus, lai tiktu galā ar dažādām problēmām, kas rodas nākotnē.

Apstākļi, kuriem nepieciešama psihoterapija

Kam nepieciešama psihoterapija?

Psihoterapija ir terapijas veids, ko parasti izmanto kā veidu garīgu vai psiholoģisku traucējumu ārstēšanai. Daži garīgo traucējumu veidi, kurus parasti ārstē ar garīgo un prāta terapiju, ir:

• Trauksmes traucējumi vai trauksmes traucējumi, kā obsesīvi kompulsīvi traucējumi(OCD), fobijas, posttraumatiskā stresa traucējumi (PTSS) un cita veida trauksmes traucējumi.
• Garastāvokļa traucējumi, piemēram, depresija vai bipolāri traucējumi (bipolāriem traucējumiem).
• Atkarības, piemēram, alkoholisms vai atkarība no narkotikām.
• Ēšanas traucējumi, piemēram, anoreksija vai bulīmija.
• Personības traucējumi, piemēram, robežas personības traucējumi (robežas personības traucējumi).
• Šizofrēnija vai citi traucējumi, kuru dēļ cilvēks nespēj atšķirt fantāziju no realitātes (psihoze).

Lai arī tas ir šo garīgo slimību sinonīms, ne visiem cilvēkiem, kas nodarbojas ar psiholoģisko terapiju, ir psihiski traucējumi. Tieši to daudzi cilvēki bieži pārprot, kā rezultātā rodas dažādi mīti par psihoterapiju, no kuriem viens ir tāds, ka šī terapija paredzēta tikai garīgi slimiem vai trakiem cilvēkiem.

Faktiski psihoterapija nav vienīgais veids, kā palīdzēt izārstēt garīgās slimības. Tomēr šo terapiju var izmantot arī ikvienam, kurš vēlas labāk izprast sevi vai atrast veidus, kā tikt galā ar problēmām, stresu vai konfliktiem savā dzīvē. Šīs ir dažas pazīmes vai sūdzības, kurām var būt nepieciešama psihoterapija:

• Sajūta pārmērīga un ilgstoša skumjas un bezcerība.
• Problēma nav atrisināta, kaut arī mēs cenšamies visu iespējamo ar tuvāko cilvēku palīdzību.
• Grūtības koncentrēties un veikt ikdienas aktivitātes.
• Uztraucies un uztraucies tik daudz, ka nespēj domāt pozitīvi.
• Parādiet negatīvu uzvedību, piemēram, aizkaitināmību, pārmērīgu alkohola lietošanu vai agresivitāti, kas kaitē jums vai citiem.
• Norāda izmaiņas noteiktos ieradumos vai simptomos, piemēram, izmaiņas diētā (t.sk. emocionāla ēšana) un miegs, enerģijas trūkums vai intereses trūkums par aktivitāti, kas jums patīk.

Parasti šīs pazīmes parasti novēro kāds, kurš piedzīvo smagu stresu vai psiholoģiskas traumas, piemēram, zaudē mīļoto, saskaras ar šķiršanos, zaudē darbu, ir attiecību vai ģimenes problēmas, hroniskas fiziskas slimības, kas ietekmē psiholoģiskos apstākļus, un citi.

Ne tikai tas, ka psihoterapija dažreiz ir nepieciešama arī kādam, kam ir ģimenes locekļi vai bērni ar noteiktiem garīgiem apstākļiem. Parasti tas ir nepieciešams, lai zinātu, kā palīdzēt un ārstēt citus cilvēkus ar garīgiem traucējumiem.

Psihoterapijas priekšrocības

Kādas priekšrocības jūs varat saņemt no psihoterapijas?

Psihoterapija nav veids, kā apturēt notikumus, kas cilvēkam rada stresu. Tomēr šī mentālā terapija var palīdzēt labāk izprast sevi un dot spēku izturēties pret stresu vai citām psiholoģiskām problēmām veselīgāk.

Turklāt šeit ir daži citi ieguvumi, ko varat iegūt, veicot psihoterapiju:

• Konfliktu risināšana ar laulātajiem vai citiem cilvēkiem.
• Atbrīvo trauksmi vai stresu noteiktu notikumu vai situāciju dēļ.
• Cīņa ar labāku dzīves dzīvi pēc liela notikuma, kas maina dzīvi, piemēram, šķiršanās, mīļotā nāve vai darba zaudēšana.
• Iemācieties pārvaldīt neveselīgas reakcijas uz problēmu, piemēram, dusmām (uzbudinājumu) vai agresīvu izturēšanos.
• Esiet garīgi spēcīgs un vesels, saskaroties ar nopietnām un hroniskām fiziskās veselības problēmām, piemēram, vēzi vai diabētu.
• Atlabšana no fiziskas vai seksuālas vardarbības, t.sk.ļaunprātīgas attiecības,vai trauma no vardarbības liecinieka.
• Labāk gulēt, it īpaši, ja jums ir bezmiegs.

Ziņojot no Mayo klīnikas, dažos gadījumos psihoterapija ir tikpat efektīva kā zāles psiholoģisko problēmu ārstēšanai, piemēram, antidepresanti. Tomēr tikai psihoterapija var neatrisināt jūsu garīgās veselības problēmas. Jums var būt nepieciešams iziet arī garīgo terapiju kopā ar citām zālēm vai ārstēšanu.

Psihoterapijas veidi

Psihoterapijai ir dažādas pieejas. Parasti terapeits izmantos vienu vai vairāku pieeju kombināciju, kas vislabāk atbilst jūsu stāvoklim. Šeit ir aprakstīti psihoterapijas veidi:

• Kognitīvā un uzvedības terapija (CBT)

Uzvedības un kognitīvajā terapijā (kognitīvi-uzvedības terapija / CBT), jums palīdzēs atklāt neveselīgus domāšanas modeļus vai uzvedību, kas ir problēmu avots jūsu dzīvē. Tad jums jāpierod veidot jaunus, labākus domāšanas modeļus un uzvedību.

Šāda veida terapija parasti tiek veikta, lai ārstētu dažādus garīgus traucējumus, piemēram, depresiju, trauksmes traucējumus, ēšanas traucējumus vai traucējumus, kas saistīti ar traumu.

• Psihodinamiskā un psihoanalītiskā terapija

Šis terapijas veids liek jums ieskatīties dziļāk zemapziņā. Jūs aicinās izpētīt dažādus gadījumus, problēmas vai nepiemērotas domas, par kurām jūs vēl nezināt, ka ietekmējat savu uzvedību un garīgo veselību.

Tad terapeits palīdzēs jums mainīt nepareizos domāšanas modeļus, lai jūs varētu labāk tikt galā ar problēmu.

• Starppersonu terapija

Starppersonu terapija ir īslaicīgas psihoterapijas veids. Šāda veida terapija palīdz novērtēt un saprast, kā jūs sazināties ar citiem cilvēkiem, piemēram, ģimeni, draugiem vai kolēģiem. No šejienes jūs būsiet jutīgāks, sazinoties vai risinot konfliktus ar citiem cilvēkiem.

• Pieņemšanas un saistību terapija (ACT)

Lai jūs veselīgāk risinātu problēmas, jūs būsiet apmācīts apzināties un pieņemt visas savas jūtas un domas, nevis tās noliegt vai izvairīties. Pēc tam jums ir jāapņemas to mainīt.

• Dialektiskā uzvedības terapija

Dialektiskā vai uzvedības terapijadialektiskās uzvedības terapijair kognitīvās uzvedības terapijas veids, kas māca pozitīvu uzvedību, lai palīdzētu pārvaldīt stresu, kontrolēt emocijas un uzlabot jūsu attiecības ar citiem cilvēkiem

• Atbalstoša psihoterapija

Šāda veida terapijā jums palīdzēs terapeits, lai identificētu stresa notikumus, kas ietekmē jūsu garīgo veselību un stiprina spēju tikt galā ar šo stresu un dažādām sarežģītām situācijām, kas var rasties.

• Ģimenes terapija

Ģimenes terapijas mērķis ir uzlabot jūsu attiecības ar ģimeni. Ne tikai jūs, šī terapija tiks veikta arī ar visiem jūsu ģimenes locekļiem.

• Hipnoterapija

Hipnoterapija ir terapijas veids, kas tiek veikts, izmantojot hipnozi. Šāda veida terapija var kontrolēt nevēlamu uzvedību un domas, lai palīdzētu jums labāk tikt galā ar trauksmi vai sāpēm. Parasti hipnozes laikā jūs jutīsieties mierīgāks, atvieglinātāks un atvērtāks.

Sagatavošanās pirms psihoterapijas

Pirms psiholoģiskās terapijas uzsākšanas ir jāpievērš uzmanība trim galvenajām lietām. Šīs ir trīs lietas:

• Atrodiet pareizo terapeitu

Pirms psihoterapijas uzsākšanas, protams, jums jāatrod terapeits, kurš ir piemērots tieši jūsu problēmai un kuram uzticas. To varat pats meklēt attiecīgajā profesionālajā asociācijā, bet varat arī lūgt padomu savam ārstam, veselības apdrošināšanai, draugiem vai citiem uzticamiem avotiem.

Neaizmirstiet pārbaudīt tā psihoterapeita fona, izglītību, sertifikāciju un licencēšanu vai licencēšanu, uz kuru jūs pretendēsit. Psihoterapeitu piemēri, no kuriem izvēlēties, ir psihiatri, psihologi, konsultanti, laulības un ģimenes terapeiti, kas palīdz novērst laulības problēmas, vai citi profesionāļi, kuriem ir licence ārstēt garīgās veselības problēmas.

• Uzziniet izmaksas

Otrais solis ir uzzināt izmaksas, kas jums radīsies, un apmaksas iespējas. Ja jums ir veselības apdrošināšana, uzziniet arī, vai veselības apdrošināšanas pabalsti segs psihoterapiju, kas jums tiks veikta, ieskaitot to, cik daudz psihoterapijas sesiju jūs apmaksāsit.

• Sūdzību vai problēmu atiestatīšana

Jums, iespējams, būs atkārtoti jānorāda problēmas, ar kurām jūs dalīsities ar terapeitu. Tas var palīdzēt jums saprast kopējo problēmu, kas jums ir, lai jūs un jūsu terapeits varētu atrast efektīvākas ārstēšanas metodes.

Papildus sūdzību detalizēšanai varat arī sagatavot sarakstu ar jautājumiem, kas saistīti ar psihoterapijas sesijām, kuras jums tiks veiktas, piemēram, katras sesijas ilgumu (ilgumu) un to, cik sesijas jums jāveic.

Psihoterapijas procedūras

Ko jūs un jūsu terapeits darīsit, kad sāksies psihoterapijas procedūra?

Psihoterapiju, neatkarīgi no veida, var veikt individuāli, kopā ar partneri, ģimeni vai noteiktu grupu. Šī terapija var būt īstermiņa (tikai dažas sesijas), tūlītēja problēmas ārstēšana vai ilgstoša (līdz mēnešiem vai gadiem). Tas būs atkarīgs no problēmas sarežģītības, simptomu smaguma, cik ilgi problēma ir bijusi un cik ātri jūs progresējat.

Pirmajā sesijā terapeits apkopos informāciju par jums, jūsu problēmām, psihoterapijas iemesliem un vajadzībām. Jums var arī lūgt aizpildīt veidlapas par pašreizējiem un iepriekšējiem fiziskās un emocionālās veselības stāvokļiem.

Tas ietver arī jebkuru ģimenes garīgās veselības vēsturi, to, kā problēma ietekmē jūsu ikdienas dzīvi, un sociālo atbalstu, tostarp ģimeni, draugus vai radiniekus, līdz šim.

Pēc diskusijas rezultātiem un veidlapas aizpildīšanas jūs un terapeits noteiksit piemērotu terapijas veidu, terapijas mērķi, cik sesiju nepieciešams un katras sesijas ilgumu. Tomēr ir arī jāsaprot, ka dažreiz terapeits veic vairākas sesijas, lai izprastu visu situāciju un uzzinātu, kurš terapijas veids jums ir piemērots.

Katra sesija var ilgt 45-60 minūtes. Jums var būt nepieciešams tikties terapeita birojā vai klīnikā reizi nedēļā vai slimnīcā, ja jums nepieciešama intensīva hospitalizācija, lai ārstētu savu stāvokli.

Kas notiks psihoterapijas sesiju laikā?

Psihoterapijas sesijas laikā terapeits parasti mudinās jūs runāt par domām un jūtām, kas jums traucē. Terapeits arī palīdzēs jums būt pārliecinātākiem, atvērtākiem un ērtākiem, runājot par lietām, kas jums traucē.

Procedūras laikā, runājot par savu stāvokli, jūs varat raudāt, justies aizkaitināts vai pat dusmīgs uz savām emocijām. Tas ir normāli, jo mentālā terapija patiešām ietver intensīvas emocionālas diskusijas.

Patiesībā daži cilvēki pēc sesijas beigām var pat justies fiziski izsmelti. Neuztraucieties, tomēr terapeits palīdzēs jums tikt galā ar šiem jūtu un emociju uzliesmojumiem.

Pēc jūsu stāvokļa aprakstīšanas terapeits var lūgt jūs veikt "mājasdarbu". Parasti tā ir īpaša darbība, lai palīdzētu jums attīstīt sesijas laikā apgūtās prasmes.

Laika gaitā jūsu "mājasdarbi" un diskusijas ar terapeitu var palīdzēt paaugstināt garastāvokli un mainīt domāšanu un uzvedību, tiekot galā ar dažādām problēmām.

Psihoterapijas rezultāti

Kādus rezultātus jūs saņemsiet no psihoterapijas?

Būtu jāsaprot, ka jūs pilnībā neatgūsieties no psihiskā stāvokļa vai psiholoģiskajām problēmām, kas jums ir. Tomēr no šīs garīgās un mentālās terapijas rezultātiem jūs iegūsiet spēku un prasmes, lai veselīgāk risinātu dažādas problēmas. Arī tev nākotnē var būt labāka dzīve.

Dažos gadījumos terapeits var ieteikt konsultēties ar ārstu. Tas ir paredzēts, lai uzzinātu, vai ir citas slimības, kas var būt jūsu stāvokļa pamatā, piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumi. Jums var būt nepieciešams iziet arī cita veida medikamentus, lai ārstētu šo medicīnisko stāvokli. Lai saņemtu atbilstošu ārstēšanu, konsultējieties ar savu ārstu un garīgās veselības speciālistu.

Kā jūs maksimāli izmantojat psihoterapiju?

Lai iegūtu maksimālu labumu no savas psiholoģiskās terapijas, ir vairāki padomi vai veidi, proti:

• Esiet godīgs un atklāts ar terapeitu.
• Esi aktīvs terapijas dalībnieks.
• Nesteidzieties un padariet terapijas sesijas par rutīnu, jo šī garīgā terapija var ilgt vairākus mēnešus.
• Ja tas nedarbojas, konsultējieties ar citiem terapijas veidiem vai pieejām, kas var būt noderīgākas.

Psihoterapijas riski

Parasti psihoterapijas risks ir ļoti mazs. Jums var justies neērti, jo ir jārunā par senām pieredzēm, jūtām vai brūcēm, kas bija tik sāpīgas. Tomēr jūs varat samazināt šo risku, ja strādājat ar kvalificētu terapeitu, kurš var atbilst jūsu vajadzībām.