Kovida pašnāvības gadījums

Koronavīruss ne tikai ietekmē fizisko, bet arī garīgo veselību, īpaši pieaugošās bažas par pašnāvības gadījumiem COVID-19 pandēmijas laikā. Pašnāvība, iespējams, rada steidzamas bažas, jo slimība strauji izplatās.

Pētījumi no Priedes atpūtas kristīgās garīgās veselības pakalpojumi lēsa, ka pašnāvību skaits pieauga par 32% darba zaudēšanas, stresa dēļ, kas saistīts ar mīļotā zaudēšanu, un vientulības dēļ izolācijas vai karantīnas dēļ.

Tāpēc COVID-19 pandēmijas laikā ir jāuztraucas par reakciju uz pašnāvību novēršanu.

Pašnāvību gadījumi saistībā ar COVID-19 pandēmijas apstākļiem

Sāka parādīties ziņas par pašnāvības gadījumiem, kas saistīti ar pandēmijas apstākļiem COVID-19. Līdz šim pasaulē ir bijuši vismaz 5 pašnāvības gadījumi.

Pirmkārt medmāsa Itālijā, šī 34 gadus vecā sieviete izdarīja pašnāvību pēc pozitīvas COVID-19 pārbaudes. Viņš baidās inficēt citus cilvēkus un cieš smagu stresu, jo baidās, ka viņa pārnēsātais vīruss var apdraudēt citu cilvēku dzīvības.

Otrkārt, Vācijas Hasse štata finanšu ministrs Tomass Šēfers. Šefers savu dzīvi beidza, iespējams, aizdomājoties par COVID-19 pandēmijas ekonomisko ietekmi.

Trešais Anglijā ir pusaudzis, kuru mājās noraizējies no izolācijas un viņš pats sevi nogalina.

Ceturtkārt, ārsts, kurš kalpoja Amerikas slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, izdarīja pašnāvību pēc tam, kad atveseļojās no COVID-19. Pēc atveseļošanās neatliekamās palīdzības nodaļas vadītājs atgriezās slimnīcā un plānoja atgriezties darbā, taču slimnīca atteicās.

"Viņš mēģināja paveikt savu darbu, bet darbs viņu nogalināja," sacīja upura tēvs, kurš arī ir ārsts, kā ziņo The New York Times.

COVID-19 uzliesmojuma atjauninājumi Valsts: IndonēzijaDati

1,024,298

Apstiprināts

831,330

Atguvies

28,855

DeathDistribution karte

Piektais, feldšeris neatliekamās palīdzības nodaļā (IGD) Amerikas Savienoto Valstu slimnīcā. Vīrietis, kurš tikko bijis 3 mēnešus savā darbā, it kā izdarīja pašnāvību, jo nevarēja paciest katru dienu mirušos COVID-19 pacientus.

Tikmēr Indonēzijā taksists tiešsaistē beidza savu dzīvi it ​​kā tāpēc, ka nevarēja samaksāt automašīnas nomaksu. Kopumā taksometru un ojeku vadītāji tiešsaistē būdams viens no daudzajiem darba ņēmējiem, kura ienākumi šīs pandēmijas laikā ir traucēti.

Kāpēc COVID-19 stāvoklis rada pašnāvības risku

Vēsturiski slimību pandēmijas ir saistītas ar nopietnām psiholoģiskām sekām. Pašreizējais COVID-19 pandēmijas stāvoklis patiešām ir prasījis daudzas izmaiņas cilvēku dzīves paradumos.

Lielākajai daļai cilvēku šis stāvoklis rada daudz tendenču justies vientuļam, nomāktākam un bez sociālajām attiecībām.

Jauns raksts žurnālā JAMA Psychiatry spriež, ka pandēmijas laikā pašnāvības risks varētu palielināties. Tas notiek tāpēc, ka cilvēki arvien vairāk cīnās ar ekonomiskajām problēmām, sociālo izolāciju, ierobežotu piekļuvi sabiedrības un reliģiskajam atbalstam un citiem ikdienas traucējumiem.

Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolas psihiatrijas un uzvedības zinātņu profesors Marks Regers atzīmē, ka sociālā distancēšanās COVID-19 pandēmijas laikā var izraisīt pašnāvību pieaugumu. Ilgstoša izolācija ar nenoteiktām situācijām ievieto cilvēku ieslodzījumā.

Regers uzsvēra, ka viens no pašnāvības riskiem COVID-19 pandēmijas laikā ir spiediens uz veselības darbiniekiem.

Savā žurnālā Regers rakstīja, ka daudzi pētījumi dokumentēja pašnāvību līmeņa pieaugumu medicīnas profesionāļu vidū.

Šie mediķi tagad kalpo frontes līnijā cīņā pret COVID-19. Viņiem draud bailes inficēties un iespēja tos izplatīt slimiem ģimenes locekļiem un kolēģiem.

Turklāt individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) trūkums, pārslogotas telpas un darba stress ir lietas, kas uz tām var izdarīt spiedienu.

COVID-19 pandēmijas laikā ir palielinājusies pašnāvību novēršana

Lai gan ir grūti kontrolēt koronavīrusa pandēmijas virzienu vai kad tiek atcelti fiziskās distancēšanās ierobežojumi, šajā izmēģinājuma periodā var veikt pasākumus, lai aizsargātu mūsu emocionālo labsajūtu.

Regers paskaidro, ka ekonomiskais stress, sociālā izolācija un ar veselību saistīti riska faktori var palielināt pašnāvības iespējamību šādos laikos, taču Regers arī atzīmē, ka pastāv iespējas profilaksei.

“Joprojām ir veidi, kā uzturēt saikni un uzturēt attiecības. Īpaši starp indivīdiem, kuriem ir augsti pašnāvības riska faktori, ”uzsver Regers.

Padomi pašnāvību novēršanai COVID-19 laikā

Šeit ir daži preventīvi veidi, kā paredzēt pašnāvības gadījumus COVID-19 pandēmijas laikā.

1. Lai saglabātu emocionālo veselību un novērstu pašnāvību COVID-19 pandēmijas laikā, mēģiniet uzturēt saikni ar draugiem un ģimeni. Esiet radošs, lai dažādos veidos “satiktos”. Tādas tehnoloģijas kā Zoom, video zvansvai uz citiem virtuālajiem savienojumiem tagad var paļauties pareizi.
2. Atkal atklājiet darbības, kas iepriekš bija jautras, vai atrodiet jaunus hobijus, kas ir iespējami pašreizējos ierobežotajos apstākļos.
3. Ja tuvinieks šajā laikā cīnās ar depresiju vai trauksmi, sasveicinieties ar viņiem un pajautājiet, vai varat kaut ko palīdzēt. Ja persona atbild, ka nezina, mēģiniet katru dienu piezvanīt, lai vienkārši sasveicinātos un jautātu, kā viņiem klājas. Šī vienkāršā metode varētu palīdzēt viņam izvairīties no domām par pašnāvību COVID-19 pandēmijas laikā.
4. Saņemiet palīdzību, kad jums ir nepatikšanas. Izmantojiet garīgās veselības speciālistu attālinātos konsultāciju pakalpojumus.

Lai gan tā ir saspringta un grūta, mums šī pandēmija ir jāpacieš ar spēku. Kā teica Regers, šī situācija var radīt arī "kopības efektu", efektu, kad cilvēki šīs kopīgās pieredzes dēļ atbalsta viens otru un stiprina sociālās attiecības.

"Atcerieties, ka mēs visi esam iesaistīti šajā darbā kopā un mēs to pārdzīvosim kopā," sacīja Regers.

Ja jums vai kādam no tuvākajiem ir nepieciešama profesionāla palīdzība, sazinieties uzticības tālrunis garīgā veselība Veselības ministrija pa tālruni (021) 500-454 vai NVO "Pašnāvības nav" pa tālruni (021) 9696-9293.